Gadalaiki

Vasara ir gadalaiks mērenajā joslā starp pavasari un rudeni. Vasara ir karstākais gadalaiks ar visgarākajām dienām.

Kalendārā vasara — laika posms no 1. jūnija līdz 31. augustam ieskaitot.

Astronomiskā vasara

Meteoroloģiskā vasara — periods, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda vai augstāka par +15 °C.

​Rudens

Rudens ir viens no gadalaikiem mērenajā joslā. Tas iezīmē pāreju starp vasaru un ziemu. Rudens ir gadalaiks, kas Zemes ziemeļu puslodē iesākas, kad Saule savā redzamajā kustībā pa ekliptu šķērso debess ekvatoru rudens punktā, un beidzas, kad Saule nonāk ziemas saulgriežu punktā. Viena no galvenajām rudens iezīmēm ir koku lapu krāsas maiņa, kas notiek neilgi pirms kokiem nobirst lapas.

Ziema

Ziema ir aukstākā gada sezona polārajā un mērenajā klimatā, starp rudeni un pavasari. Ziema ir izskaidrojama ar to, ka attiecīgā Zemes puslode ir vērsta prom no Saules. Dažādas kultūras definē dažādus datumus kā ziemas sākumu, un dažas definīcijas definē atkarībā no laika apstākļiem.

Kad ziemeļu puslodē ir ziema, dienvidu puslodē ir vasara, un otrādi. Daudzos reģionos ziema ir saistīta ar sniega un sala temperatūrām.

​Pavasaris

Pavasaris ir pārejas gadalaiks no ziemas uz vasaru. Šis gadalaiks ir laiks, kad daba pamostas un atdzīvojas no ziemas bargā sala. Laiku, kad atmodušies augi sāk ziedēt sauc par ziedoni.^[1] Astronomiskais pavasaris ziemeļu puslodē sākas pavasara ekvinokcijas brīdī (20. vai 21. martā) un ilgst līdz 21. jūnijam.

​ https://www.youtube.com/watch?v=5FZlfwYV2m4