DNS – dezoksiribonukleīnskābe – ir molekula, kas satur visu informāciju par organisma uzbūvi un darbību.
Katras cilvēka šūnas DNS kopgarums = ~1.8 m!

​DNS – dzīvo būtņu ģenētiskā karte

Gēns ir DNS daļa, kas nosaka konkrētas olbaltumvielas sintēzi.
Cilvēka šūnā ir vairāk nekā 20 000 gēnu.
Gēnu atšķirības nosaka organisma pazīmes.

Gēni – DNS fragmenti

Mutācijas ir ģenētiskas izmaiņas, kas notiek spontāni vai vides faktoru ietekmē.
Tās var rasties DNS, gēnos vai hromosomās.
Mutācijas nodrošina dzīvo būtņu daudzveidību!

Mutācijas – nejaušas izmaiņas DNS

Kas izraisa mutācijas?

Ķermeņa šūnu (2n) mutācijas parasti neizpaužas.
Tomēr dažas var izraisīt audzēju veidošanos – gan labdabīgu, gan ļaundabīgu.

Mutācijas ķermeņa šūnās

Ja mutācija ir dzimumšūnās (n), tā tiek nodota pēcnācējiem.
Mutācija var būt:
✔️ Labvēlīga (piemēram, izturība pret slimību)
❌ Kaitīga (piemēram, iedzimta slimība)
Mutācijas veicina evolūciju.

Mutācijas dzimumšūnās

Cilvēkiem ar Dauna sindromu ir 47 hromosomas (nevis 46).
21. hromosoma parādās trīs reizes.
Tas ietekmē cilvēka fiziskās un garīgās attīstības īpatnības.

​

Hromosomu mutācijas

DNS analīzes tiek izmantotas:

• Ārstniecībā

• Tiesu medicīnā

• Slimību riska novērtēšanā

• Radniecības noteikšanā

Kas ir DNS analīzes?

DNS testus veic no:

• Asinīm

• Siekalām

• Augļūdens

  
  Pārbauda:

• Iedzimtību

• Ģenētiskās slimības

• Fiziskās un psiholoģiskās īpašības

• Radniecību