Dažādu organismu šūnu uzbūves atšķirības

• Šūna – dzīvības pamatvienība.

• Visām šūnām ir:

  • šūnas membrāna,

  • citoplazma,

  • ģenētiskā informācija (DNS),

  • vielmaiņa un spēja vairoties.

Kas kopīgs visām šūnām?

Vienšūnas organisms: viena šūna veic visas dzīvības funkcijas (piemēram, amēba).

Daudzšūnu organisms: dažādas šūnas veic dažādas funkcijas (piemēram, cilvēks).

• Nav kodola, DNS atrodas citoplazmā.

• Ir plazmīdas, šūnapvalks, vicas, mezosomas.

• Lielākoties heterotrofas, bet ir arī autotrofas (ciānbaktērijas).

• Spēj ātri vairoties, veido sporas.

​

Baktērijas —
prokariotu pārstāvji

• Vienšūņi – heterotrofi, kustīgi, ir kodols, gremošanas un pulsējošās vakuolas.

• Aļģes – autotrofi, satur plastīdas (fotosintēze).

• Abu organismu šūnas ir eikariotas.

Vienšūņi un aļģes (protisti)

• Eikarioti, heterotrofi.

• Šūnapvalks satur hitīnu.

• Veido hifas (daudzšūnu) vai ir vienšūnas (piemēram, raugs).

• Spēj izdalīt fermentus ārpusē.

Sēņu šūnu uzbūve

Augu un dzīvnieku šūnu salīdzināšana

Augu un dzīvnieku šūnas ir eikariotiskas, to uzbūves atšķirības nosaka organismu vielmaiņa un šūnu funkcijas organismā.

Šūnas galvenā sastāvdaļa ir membrāna, kas šūnu apņem no ārpuses, kodols, kas satur ģenētisko informāciju, un citoplazma, kurā atrodas dažādas šūnas struktūras — organoīdi (endoplazmatiskais tīkls, Goldži komplekss, mitohondriji, ribosomas u. c.). Šūnas iekšējā vide kopā ar organoīdiem veido citoplazmu.

Augu šūnām, lai nodrošinātu fotosintēzi, ir nepieciešamas plastīdas (hloroplasti) un lielas vakuolas, kurās uzkrājas šūnsula. Šūnas balsta funkciju nodrošina celulozes šūnapvalks.

Dzīvnieku šūnas uzbūve atbilst heterotrofiem organismiem. Tās klāj tikai plazmatiskā membrāna, vakuolas ir sīkas, bet šūnapvalka nav vispār.

Heterotrofi: uzņem gatavas organiskas vielas (piemēram, dzīvnieki, sēnes, vienšūņi).

Autotrofi: paši sintezē barības vielas (piemēram, aļģes, augi, ciānbaktērijas).