Šunu uzbūve

​Baktērijas ir prokarioti – vienšūnas organismi, kam atšķirībā no eikariotiem nav kodola un ar membrānām norobežotu šūnas organoīdu.

​Atkarībā no šūnu attīstības pakāpes visus organismus iedala prokariotos un eikariotos.

Eikarioti ir organismi (sēnes, augi, dzīvnieki u. c.), kuru šūnās ir kodols, kas norobežots ar divām membrānām.

1. Plazmatiskā membrāna. Fosfolipīdu molekulu dubultslānis, kurā ir olbaltumvielu molekulas. Nodrošina vielu apmaiņu starp citoplazmu un vidi. Uztver izmaiņas apkārtējā vidē.

2. Goldži komplekss. Plakanu cisternu un pūslīšu sistēma. Uzkrāj ET sintezētās vielas un transportē tās pūslīšu sastāvā. Pūslīši izdala vielas ārpus šūnas vai veido lizosomas.

​

3. Citoplazma. Šūnas „ķermenis”, kas sastāv no šķidras iekšējās vides un organoīdiem. Nodrošina vielmaiņu šūnā un mijiedarbību starp organoīdiem.

4. Kodols. No citoplazmas ar divām membrānām norobežota šūnas sastāvdaļa, kas satur hromatīnu. Visbiežāk kodols ir apaļš, ar 10 nm diametru. Tajā ir viens vai vairāki kodoliņi.  Satur iedzimtības informāciju. Regulē šūnas darbību. Kodoliņā veidojas ribosomu sastāvdaļas, kas caur kodola porām nonāk citoplazmā. 

​

5. 6. Endoplazmatiskais tīkls (ET). No membrānām veidota cisternu un caurulīšu sistēma. Uz graudainā ET piestiprinās ribosomas, bet gludajam ET ribosomu nav. Graudainais ET veic olbaltumvielu sintēzi, pārveidošanu un transportu. Gludais ET sintezē lipīdus.

7. Lizosoma. Ar membrānu norobežots šūnas organoīds, kurā ir šķeļošie enzīmi. Dažādu vielu un novecojošu šūnas struktūru sadalīšana.

8. Mitohondrijs. Ar divām membrānām klāts šūnas organoīds. Iekšējā membrāna veido krokas – kristas. Iekšienē ir šķidra vide ar ribosomām, DNS, enzīmiem. Diametrs apmēram 1 µm. “Šūnas spēkstacija”. Skābekļa klātbūtnē oksidējoties organiskiem savienojumiem, atbrīvojas enerģija, kas tiek izmantota ATP sintēzei.

9. Hloroplasts. Augu šūnu plastīda, kas norobežota ar dubultmembrānu. Tilakoīdu membrānās ir hlorofils. Veic fotosintēzi, pārvēršot gaismas enerģiju par ATP saišu enerģiju. Šo enerģiju patērē, lai no neorganiskajām vielām (ogļskābās gāzes un ūdens) ražotu organiskās vielas.

10. Vakuola. Ar membrānu klāts augu šūnu organoīds, kas satur šūnsulu. Daļai protistu ir pulsējošās un gremošanas vakuolas. Šūnsulā uzkrāj vielmaiņas produktus, regulē spiedienu šūnā. Galvenā nozīme ūdens uzsūkšanā šūnā.

11. Šūnapvalks. Sedz augu, sēņu un baktēriju šūnu plazmatisko membrānu. Augu šūnapvalki satur vairāk celulozi, sēņu – hitīnu, bet baktēriju šūnapvalks – mureīnu. Mehāniski balsta un aizsargā šūnu, nodrošina vielu apmaiņu starp šūnām.

12. Centrosoma. Atrodama dzīvnieku šūnās. Sastāv no 2 centriolām. Šūnu dalīšanās laikā veido dalīšanās vārpstas pavedienus, kas sadala hromatīdas starp meitšūnām.

​Aprēķinus veic kladē!