Dzimumvairošanas

VĀRDNĪCA

•Zieds

•auglenīca

•putekšņlapas

•ziedkāts

•ziedgultne

•vainaglapas

•kauslapas

•apziednis

•spermiji

•viendzimuma zieds

•divdzimumu zieds

•vienmājnieks

•divmājnieks

•ziedkopa

AUGU VAIROŠANĀS VEIDI

• Augiem ir raksturīgi abi dabā pastāvošie

vairošanās veidi.

• Bezdzimumvairošanās procesā

pēcnācēji pēc īpašībām ir savstarpēji
vienādi un arī vienādi ar
vecākorganismu. Šādi ar sakņu atvasēm
vairojas, piemēram, avenes. Bet augus
var pavairot arī cilvēks, piemēram,
sadalot krūmu vai lakstauga ceru.

• Dzimumvairošanās procesā jaunais

organisms, tāpat kā dzīvniekiem,
veidojas, saplūstot divām specializētām
šūnām (dzimumšūnām), kas attīstās
dzimumorgānos, līdz ar to, piemēram,
no sēklām iegūtie augi var atšķirties
no mātesauga (no kura iegūtas sēklas).

ZIEDAUGU DZIMUMVAIROŠANĀS

ORGĀNS — ZIEDS

• Zieds ir ziedaugu jeb segsēkļu

dzimumvairošanās orgāns. Pēc
apputeksnēšanās un apaugļošanās no
tā izveidojas sēklas un auglis.

APRAKSTS

• Zieds atrodas uz ziedkāta, kura augšējo daļu sauc par ziedgultni. Tā balsta visas zieda sastāvdaļas.
• Zieda vidū atrodas svarīgākās zieda daļas: auglenīca — sievišķā zieda daļa un putekšņlapas —

vīrišķā zieda daļa.

• Auglenīcai izšķir trīs daļas: sēklotni, irbuli un drīksnu. Sēklotnē veidojas sievišķās dzimumšūnas —

olšūnas, bet drīksna uztver ziedputekšņus. No auglenīcas izveidosies auglis ar sēklām. Putekšņlapu
veido putekšņlapas kāts un putekšnīca. Putekšnīcas ziedputekšņos veidojas vīrišķās
dzimumšūnas — spermiji, kas, atšķirībā no dzīvnieku spermatozoīdiem, ir nekustīgas vīrišķās
dzimumšūnas.

• Ziedu no ārpuses apņem apziednis. To veido kauslapas un vainaglapas. Apziednis pilda

aizsargfunkciju, taču vainaglapu forma un krāsa var arī piesaistīt apputeksnētājus. Apziednis var būt
vienkāršs vai divkāršs, bet ir ziedi, kuriem apziedņa nav vispār (graudzālēm).

• Vienkāršu apziedni veido tikai kauslapas vai tikai vainaglapas. Šāds apziednis ir, piemēram, tulpei.
• Divkāršu apziedni veido kauslapas un vainaglapas, kas ir atšķirīgas. Šāds apziednis ir, piemēram,

zilajai vizbulītei.

VIENDZIMUMA UN DIVDZIMUMU

• Lai gan auglenīca un putekšņlapas ir

zieda nozīmīgākās daļas, ne vienmēr tās
atrodas vienā ziedā. Ziedi mēdz būt
divējādi: viendzimuma un divdzimumu.

• Divdzimumu ziediem ir gan

putekšņlapas, gan arī auglenīca. Šādi ziedi
ir, piemēram, ābelei, kartupeļiem.

• Viendzimuma ziediem ir vai nu tikai

putekšņlapas, vai tikai auglenīcas. Augļi
attīstās tikai no tiem ziediem, kam ir
auglenīcas, tātad sievišķajiem.

VIENMĀJNIEKI UN DIBMĀJNIEKI

• Viendzimuma ziedi var būt izvietoti uz

viena auga, piemēram, gurķiem, kabačiem,
kukurūzai. Šādus augus sauc
par vienmājniekiem. Līdzīgi kā
dzīvniekiem, organismus, kam ir abu
dzimumu pazīmes, sauc par hermafrodītiem.
Ja sievišķie ziedi izvietoti uz viena auga, bet
vīrišķie uz cita auga, tie ir divmājnieki,
piemēram, kaņepes, smiltsērkšķi. Lai augam
ar sievišķajiem ziediem izveidotos augļi,
vīrišķajam augam ir jāaug līdzās.

ZIEDKOPU VEIDI

• Ir augi, kam ziedi atrodas pa vienam

stumbra galotnē. Tos sauc par
vientuļiem ziediem, piemēram,
tulpēm, magonēm. Vairumam augu
ziedi ir sakopoti pa vairākiem kopā un
veido noteiktas formas ziedkopu.
Ziedkopas veids ir raksturīga sugas
un dzimtas pazīme.