Attālinātās mācību stundas

Konflikts sākās pēc Austroungārijas erchoga Franča Ferdinanda slepkavības 1914. gada jūnijā (Sarajevā).

Izveidojās divas alianses

Antantes valstis (Francija, Lielbritānija, Krievija, vēlāk ASV);


Centrālās valstis (Vācija, Austroungārija, Osmaņu impērija, Bulgārija).

Latvieši, kas tolaik bija daļa no Krievijas impērijas, piedalījās Krievijas armijā kā strēlnieki. Strēlnieki kļuva par simbolu Latvijas cīņai par brīvību. Viņi piedalījās svarīgās kaujās, piemēram, Ziemassvētku kaujās un Tīreļu purvā, un palīdzēja iegūt neatkarību pēc Pirmā pasaules kara.

​

Kara galvenie cēloņi:

Militārā sacensība – valstis sacentās par armijas un flotes stiprināšanu.

Nacionālisms – tautu vēlme pēc neatkarības (piemēram, Balkānu reģionā).

Imperiālisms – sacensība par koloniju iegūšanu.

Alianšu sistēma – valstis bija noslēgušas aizsardzības līgumus.

1915. gadā tika izveidoti astoņi latviešu strēlnieku bataljoni, kas vēlāk pārtapa par pulkiem. Strēlnieku skaits 1916. gadā sasniedza apmēram 30 000 cilvēku, bet līdz 1917. gada beigām skaits bija ap 40 000.

Latviešu strēlnieki piedalījās galvenokārt Krievijas armijas sastāvā, cīnoties Austrumu frontē, un viņi bija svarīgi ne tikai militāri, bet arī kā Latvijas neatkarības cīņu simboli.

Pirmais pasaules karš bija pagrieziena punkts militārajās tehnoloģijās. Tanku izmantošana, ķīmiskie ieroči, piemēram, Iprīts (mustard gāze), lidmašīnu izmantošana izlūkošanai un uzbrukumiem kļuva par svarīgām karadarbības sastāvdaļām.

​

Versaļas miera līgums tika parakstīts 1919. gadā un oficiāli noslēdza Pirmo pasaules karu. Šis līgums paredzēja smagas sankcijas Vācijai un cita veida teritoriālas pārmaiņas, kā arī radīja jaunas valstis.

​