​Sasniedzamais rezultāts

1. Noskaidrot, kas ir satversme, Satversmes sapulce,

2. Izprast, kā norisinājās agrārā reforma Latvijā ​

​Jēdzieni...

​cik daudz zinu pirms tēmas sākuma?

Satversmes sapulce Satversme

​-> vēlēta pārstāvnieciska institūcija, kuras galvenais uzdevums ir noteikt valsts iekārtu un izstrādāt Satversmi.

​-> valsts pamatlikums (konstitūcija)

​Likumā par Satversmes sapulces vēlēšanām…

​Vēlēšanās varēja piedalīties valsts pilsoņi, kas bija sasnieguši 21 gada vecumu

• Drīz tika pieņemts likums, ar kuru par Latvijas valsts pilsoni varēja kļūt katrs bijušās Krievijas valsts pavalstnieks, kurš dzīvo Latvijas robežās, bija cēlies no Latvijas, bet šobrīd ir ārpus Latvijas robežām

• Netika noteikta procentu barjera, ar kuru partijas var iekļūt parlamentā

• Sievietēm arī tika piešķirtas tiesības piedalīties vēlēšanās

​Satversmes sapulces vēlēšanas un rezultāti

​-> 1920. gada janvārī no Latgales tiek padzīta Padomju Krievijas armija

Vēlēšanas notika 1920. gada 17.-18. aprīlī

​PIRMĀS VĒLĒŠANAS

Kandidēja 25 partiju pārstāvji

Vēlēšanās piedalījās 85% balsstiesīgo 

iedzīvotāju

Rezultāti:

1. LSDSP

2. Latviešu zemnieku savienība

3. Latgales zemnieku partija

​LSDSP Satversmes sapulces sapulces frakcija

​Satvesmes sapulces priekšsēdētājs

​Jānis Čakste

​Satversmes sapulces pirmā sēde norisinās 1920. gada 1. maijā (mūsdienās - sarkanais datums - valsts svētki)

​Satversmes pieņemšana

​-> Latvijas Republikas Satversmi pieņēma 1922. gada 15. februārī 

Latvijas valsts tika veidota kā demokrātiska parlamentārā republika

​

​

​

​

​video par Satversmi

​Latvijas Republikas 1. Saeimas vēlēšanas

​1. Saeimas vēlēšanas Latvijā notika 1922. gada 7. un 8. oktobrī

​

​REPUBLIKA

PARLAMENTS

​REPUBLIKA

​-> valsts pārvaldes iekārta, kurā valsts varas augstākās institūcija ir pilsoņu ievēlētas uz noteiktu laiku

PARLAMENTS

-> vēlēta augstākā valsts likumdošanas institūcija

-> SAEIMA

​

​

​Agrārā reforma

​Priekšvēsture

​Pirmais pasaules karš (1914-1918)

• Neatkarības karš jeb Brīvības cīņas (1918-1920)

Sekas:

1. Izpostīta zeme

2. Izpostītas lauku sētas

Jautājumi raidījumam "Atslēgas"​

1. ​Trīs lielākie zaudējumi pēc Pirmā pasaules kara un Neatkarības kara Latvijā!

2. Kam piederēja lielākā daļa zemju pirms agrārās reformas?

3. Kas ir jaunsaimniecība un kas ir vecsaimniecība?

4. Kas ir viesstrādnieki?

5. No kurienes iebrauca viesstrādnieki?

6. Kāds, tavuprāt, bija iemesls, kāpēc tika pieņemts šāds agrārais likums? (komentē sīkāk)Kā Tu vērtē agrāro reformu? Pamato savu viedokli! (komentē sīkāk)

​Zemes īpašnieki Latvijā līdz Agrārajai reformai

​Vecsaimnieki – latviešu zemnieki, kas zemi bija ieguvuši pirms Agrārās reformas (izpirkuši no vācbaltiešu muižniekiem)

​Bezzemnieki – zemnieki, kuriem nebija savs zemes īpašums. Strādāja muižās vai pie vecsaimniekiem

​

​

​uz 1897. gadu Latvijā bija 61,2% bezzemnieku, līdzīga situācija ir arī pēc Pirmā pasaules kara

​1920. gadā Satversmes sapulcē tiek izveidota Agrārā komisija, kuras uzdevums bija risināt zemes īpašumu jautājumu

• ​-> Agrārā reforma ir zemes sistēmas pārveidošana

​Agrārās reformas mērķis

​Jaunu saimniecību izveidošana

1. Jau pastāvošo sīksaimniecību paplašināšana

2. Noteiktus zemes gabalus atstāt apdzīvotu vietu attīstībai – pilsētu paplašināšanai

​Agrārās reformas norise

​Agrāro reformu pabeidza 1920. gada rudenī

1. Muižu, baznīcu un dižciltīgo zemes ekspropriēja un ieskaitīja Valsts zemes fondā

2. Atņemtās zemes piešķīra īpašumā tiem, kas to velējās

3. Muižnieki iesniedza sūdzību Tautu Savienībā, bet to noraidīja

4. Poļu muižniekiem Latgalē Latvijas valdība izmaksāja kompensāciju

​

​Ekspropriēt - piespiedu ceļā atsavināt īpašumu bez atlīdzības

​

​5. Muižnieki, kas nebija cīnījušies pret Latvijas valsts izveidi, varēja paturēt 50 hektārus zemes

6. Muižnieki, kas bija cīnījušies pret Latvijas valsts izveidi, nesaņēma neko!

7. Reforma ilga līdz 1937. gadam

​Agrārās reformas sekas

Norādi, kuras sekas bija pozitīvas,

kuras - negatīvas​