Feminisma II vilnis

1960.-1980.gadi

Sociālā un kulturālā vienlīdzība, lai tiktu izbeigta diskriminācija dažādās dzīves jomās

 Kerola Haniša nāca klajā ar saukli "Personiskais ir politisks"

Betijas Frīdanes 1963. gadā sarakstītā grāmata Sievišķā mistika kritizēja pārliecību, ka sievietes vienīgais piepildījums ir bērnu audzināšana un mājas darbi. 

https://youtu.be/g2CewziXoDg

Liberālais feminisms – galvenais mērķis ir nostādīt sievieti un vīrieti tādā vienlīdzībā, lai varētu saņemt vienādas iespējas gan akadēmiskajā vidē, gan karjeras izaugsmē. 

Radikālais feminisms – radikālā feminisma pārstāves uzskata, ka sievietes jau sākotnēji ir apspiestas gan sociālistiskā, gan kapitālistiskā sabiedrībā, kur pastāv patriarhāts. Patriarhāts ir vēsturiski veidots uz bioloģiskajām dzimuma atšķirībām, kur vīrietis izrāda savu dominanci un kontroli pār sievietēm. Šis pārākums tiek uzturēts ar likumiem, kurus pieņēmuši ir vīrieši, ideoloģiju un visbeidzot ar vardarbību. 

Marksistiskais jeb sociālistiskais feminisms, kas dzimumu nevienlīdzību sasaistīja ar kapitālismu un patriarhātu.

Kulturālais feminisms - pārstāves uzsver vīriešu un sieviešu bioloģiskās atšķirības, sludinot, ka šīs dzimuma atšķirības ir galvenā esence, kas raksturo sievietes un vīriešus, ka tā nav izvēlēta un tā ir dabiska